Krišjānim Baronam 185

Materiālu sagatavoja: Aina Verze

Krišjānis Barons
1835 – 1923

Krišjānis Barons ir viena no ievērojamākajam personībām Latvijas vēsturē, dēvēts arī par Dainu Tēvu. Dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižas vagara Jura Barona un viņa sievas Enģeles ģimenē. Bērnību pavadījis Īles muižā. K. Barons mācījās Dundagas Kubeles pagastskolā, Ventspils elementārskolā, Ventspils apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā.

Kubeles skola

No 1856. gada līdz 1860. gadam K. Barons studēja matemātiku un astronomiju Tērbatas universitātē. Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu viņš bija rosīgs Tērbatas latviešu studentu pulciņa dalībnieks. Viņi arī uzskatāmi par vieni no nacionālās kustības Jaunlatvieši aizsācējiem.

Loading...

Tērbatas Universitāte Igaunijā

Loading...

Loading...

Loading...

Loading...

Loading...

1862. gada maijā pēc J. Alunāna aicinājuma K. Barons ieradās Pēterburgā. Tur kopā ar J. Alunānu un K. Valdemāru organizējis laikrakstu "Pēterburgas Avīzes", bijis arī laikraksta faktiskais redaktors; publicējis sava laika jaunākās zinātniskās atziņas, kā arī dzejoļus un stāstus.

1878. gadā pievērsās Friča Brīvzemnieka sāktajam latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbam. 1893. gadā K. Barons atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. Laikā no 1894. līdz 1898. gadam ar latviešu uzņēmēja Henrija Visendorfa atbalstu un organizatorisko palīdzību Jelgavā tika izdots pirmais "Latvju dainas" krājums.

H.Visendorfs, K. Barons, F. Brīvzemnieks

No 1894. gada līdz 1915. gadam iznāca K. Barona sakopotās "Latvju dainas" sešos sējumos (217 996 tautasdziesmas). Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē. Latvju dainas veidotas kā vienota sistēma, kuras pamatā ir cilvēka mūža ritējums, viņa darbs, sadzīves attiecības. Latvju dainas atsedz monumentālu tautas materiālās un garīgās dzīves ainu, raksturo nacionālās īpatnības, tautas dzīves filozofiju, ētiskos centienus, dvēseles tikumību.

Lēni lēni Pērkonits
Aiz Daugavas ducinaja;
Saņemiet, Rīgas meitas,
Savus baltus paladziņus.

Augsti dzied cīrulits
Par visiem putniņiem;
Augsta Dieva valdišana
Par visiem ļautiņiem.

Bij man dziesmu vācelīte
Sīkā kārklu krūmiņā;
Ik vakara dziedāt gāju,
I vāciņa nepacēlu.

Dainu skapis

1880. gadā Maskavā tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 2014. gada atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 2001. gada 4. septembrī tas tika iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā.