The_story_calendar_book_2022

Mans janvāra stāsts
My January story

Gadā ir divpadsmit mēneši, bet kurš no tiem ir galvenais? Vienu mēnesi gribētos dēvēt par vissvarīgāko! Bet ja tāda nav?
“Jā, galvenā mēneša nav! Ikvienā mēnesī ir lieliskas dienas!” iesaucās viena no jaunajām dienām, kas vēl nepiederēja nevienam mēnesim. Viņa tobrīd atradās Dienu dienestā, kur speciāli darbinieki jeb Nedēļas iepazīstināja jaunās dienas ar visiem mēnešiem. Katrai dienai bija jāizraugās viens no mēnešiem.
Nekad nebija piedzīvota tāda situācija, kad kādai no dienām nepatiktu neviens no mēnešiem. Taču tieši tā atgadījās šajā reizē!
“Man nepatika neviens no mēnešiem!” skaļā balsī paziņoja Diena. Dzirdot šo frāzi, Dienu dienestā iestājās baiss klusums. Nedēļas satraukti lūkojās cita uz citu, domādamas, kā lai atrisina šo problēmu. Viņas ilgi domāja un sprieda, taču tā arī risinājums rokā nedevās. Kā jau tas reizēm notiek, galu galā problēma bija jāatrisina Nedēļai vienai pašai.
Viņa piegāja pie jaunās dienas un vaicāja: “Ja tev neiepatikās neviens no mēnešiem, varbūt tu pati vari izstāstīt, kāda diena tu vēlies būt?”
“Ak, es vēlētos būt diena gada pašā nogalē,” Diena sapņaini atbildēja, “tas izklausās tik skanīgi un šķiet tik interesanti!”
“Šī loma diemžēl jau ir aizņemta!” Nedēļa atbildēja.
“Tad es gribētu būt diena gada pašā sākumā!” Diena turpināja izteikt savas vēlmes.

Nedēļa ļoti vēlējās šo situāciju atrisināt un sarindot dienas vajadzīgajā kārtībā, tādēļ devās pie Gada ar lūgumu: “Ja tu par gada pirmo mēnesi padarīsi janvāri, nevis martu, ikviens varēs daudz vairāk priecāties par baltajām sniega kupenām!” Nedēļa zināja, cik ļoti Gadam patīk sniegs, un Gads arī bija mierā samainīt mēnešus.
Kopš šīs reizes jaunā diena ir gada pati pirmā diena, savukārt janvāris – gada pirmais mēnesis!

Autore: Liza (12 gadi)

Mans februāra stāsts

Es vakar braucu ar autobusu uz baseinu. Tas bija lieliski!
Man ļoti patika braukt ar autobusu! Tajā braucām visi bērni un skolotāja. Baseinā bija jautri! Mēs skrējām pa ūdeni un taisījām zvaigznītes ar draudzenēm. Mēs arī trenējāmies!
Ir lieliski, kad varam kopā ar klasesbiedriem braukt uz baseinu!

Autore: Sāra (8 gadi)

My February story

Yesterday I went to a swimming pool by a bus. That was amazing!
I enjoyed my ride by bus. We were all together – children and a teacher. That was fun in a swimming pool. We ran through the water and made stars with our friends. We also did our workout.
It is fantastic, when we can go to the swimming pool together with our classmates.

Author: Sāra (8 years)

Mans marta stāsts

Marts prasīja Februārim: “Kāpēc tu esi tik bēdīgs, mīļo Februāri?”
“Mani neviens nemīl, jo esmu ziemas mēnesis!” noskumis atbildēja Februāris.
Marts nepiekrita un piebilda: “Nē, Februārīt, tā nav! Tu taču esi tik skaists! Ziemā viss ir koši balts, un daba izskatās tik krāšņi!”
“Jā, droši vien, ka kādam patīk arī ziema,” Februāris skaidroja, “taču mans mēnesis tūlīt būs pagājis. Tagad tu, Marta mēnesīt, strādāsi! Saules stari spīdēs aizvien spožāk, cilvēki priecāsies par siltākiem laikapstākļiem, un mani, Februāri, neviens vairs neatcerēsies!”
“Nekas, Februāri,” sacīja Marts, “es čaklāk strādāšu mēneša beigās. Tagad, mēneša sākumā, vēl laukā atstāšu sniedziņu, bet mēneša otrajā pusē gan sagādāšu cilvēkiem skaistu un saulainu pavasari!”

Autore: Marija (10 gadi)

My March story

March asked to February: “Why are you so sad, dear February?”
“No one loves me because I am a winter month!” February answered very sadly.
March didn’t agree and said: “No, you are wrong, my friend! You are very beautiful. Everything is so bright and white, nature looks so beautiful!”
“Yes, maybe you are right and somebody is glad in winter,” February explained, “but my month will be gone in a few days. Then it will be your time, dear March! Sun will be shining, people will become happier because of better weather conditions and no one will remember me – February!”
“O, I have a plan!” said March, “I will work very hard at the end of March. Now, in the beginning of the month, I’ll let the snow outside, but at the end of March I will give a nice and sunny spring to all the people.

Author: Marija (10 years)

Mans aprīļa stāsts

Reiz dzīvoja trīs draugi – Aprīlis, Vējš un Saule. Aprīlim piemita gaiša dvēsele, un viņš bija ļoti labsirdīgs. Vējš savukārt bija tik īgns un nejauks, ka atgādināja drūmu rudens dienu. Saule vienmēr bija priecīga un jautra.
Kādu dienu Vējš ar Sauli sastrīdējās, kurš Lieldienās no viņiem būs spēcīgāks. Saule teica, ka viņa spīdēs tik spoži kā nekad, bet Vējš sacīja, ka pūtīs tik stipri, ka visi koki līgosies. Aprīlis gan centās abus draugus mierināt: “Beidziet strīdēties! Lieldienas ir saticības laiks!”
Tā visi draugi gaidīja Lieldienas!
“Lieldienas ir klāt,” gavilēja Aprīlis, taču ar bažām gaidīja, kas tagad notiks – vai tiešām Saule un Vējš atkal uzsāks strīdu. Dienas vidū parādījās gan Saule, gan Vējš, vēlēdamies katrs parādīt savu spēku. Pēkšņi debesīs parādījās pelēki mākoņi un sāka līt lietus.
Abi draugi – Saule un Vējš – bija bēdīgi, taču nu bija guvuši mācību, ka viņi ne vienmēr varēs dabūt, ko vēlas.

Autors: Gustavs (13 gadi)

My April story

Once lived three friends – April, the Wind and the Sun. April had a fair soul and he was very kindhearted. The wind was grumpy and nasty and was lıke a dull autumn day. The Sun was always happy and joyful.
One day the Sun argued with the Wind, who of them is more powerful. The Sun said that she would shine brıghtly like never before, but the Wınd said that he would blow so strong that all the trees would move ın the wind. April tried to comfort both friends, he said: “Stop arguing! Easter is approaching, and it is a time of concordance!”
So all friends waited for Easter!
“It’s Easter!” rejoiced April, but he was worried – will the Sun and the Wind resume the dispute un again. In the middle of the day the Sun and the Wind occured, wanting to show its power. Suddenly appeared grey clouds and it started to rain.
Both friends – the Sun and the Wind – were sad but now they understood that you can’t always get what you want.

Author: Gustavs (13 years)

Mans maija stāsts

Maijs ir laiks, kad visi ir priecīgi. Skolēni gaida skolas noslēgumu, visas pļavas atplaukst, un saule spīd vēl spožāk. Visskaistāk ir redzēt atlidojušos putnus, kuri laimīgi pulcējas pļavās un mežos.
Tuvojoties skolas noslēgumam, skolotājas vēl cenšas skolēnus gatavot pēdējiem pārbaudes darbiem, taču skolēni nepacietīgi vēlas ātrāk doties vasaras brīvlaikā. Manā klasē mēs rīkojam klases vakaru un svinam dzimšanas dienas, kas gaidāmas vasarā.
Man ļoti patīk sajust siltumu pēc bargās ziemas. Maijā vairs nevajag vilkt biezās jakas, ziemas zābakus, tu vari vilkt plānās drēbes, kas ir ērtākas par biezo apģērbu.
Taču visvairāk mani priecē skaistās pavasara puķes, kas aug ceļmalās, pļavās un piemāju dārzos. Tur saplaukušas visskaistākās tulpes, narcises un hiacintes. Maijs ir brīnumains laiks!

Autore: Laine (13 gadi)